ap.23. 15,1. Ap.darb.20,35. 1Kor.8,9.
b1Moz.1,29. 9,3. Ap.darb.10,15. 1Kor.10,25.
c15,7. 1Kor.8,8. Kol.2,16.
d2,1. 11,20.23. Mat.7,1.2. Jēk.4,11,13.
ep.14. 22,23. Gal.4,10. Kol.2,16.
fKol.3,17. 1Tim.4,4.
g2Kor.5,15.
h6,10.11. 12,1.2.
iAp.darb.10,42. Tit.2,14. Parād.14,13.
jJes.45,23. Filip.2,10.
k1Kor.3,8. Gal.6,5.
l3Moz.19,14. Mat.18,7. 1Kor.10,22.
m9,1. Mat.15,11. Tit.1,15.
n13,10. 1Kor.8,11-13. Efe.5,2.
oTit.2,5.
p15,13.
q(Lūk.2,52.)
r12,18. 15,2. 1Kor.14,3. Efe.4,29.
sp.14. 1Kor.3,9. 8,11.
t1Kor.8,13.
u1Jāņ.3,21.
vTit.1,15.

Romans 14

Kā tie, kas stipri ticībā, pret tiem lai turas, kas vāji ticībā.

1Pieņemiet to, kas ir vājš ticībā, viņa prātu nesajaukdami. a 2Jo cits tic, ka visu var ēst, bet kas ir vājš, tas ēd dārza augļus. b 3Kas ēd, tas lai nenicina to, kas neēd; un kas neēd, tas lai netiesā to, kas ēd; jo Dievs viņu ir pieņēmis. c 4Kas tu tāds esi, ka tu cita kalpu tiesā? Viņš stāv, vai krīt savam paša Kungam; bet viņš taps pacelts, jo Dievs ir spēcīgs, viņu pacelt. d 5Dažs cienī vienu dienu vairāk nekā otru, bet dažs visas dienas cienī vienādi; ikviens par to lai pats savā prātā zinās. e 6Kas kādu dienu cienī, tas to cienī Tam Kungam; un kas to dienu necienī, tas to necienī Tam Kungam. Kas ēd, tas ēd Tam Kungam, jo viņš pateicās Dievam; un kas neēd, tas neēd Tam Kungam, un pateicās Dievam. f 7Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam. g 8Jo kad dzīvojam, tad dzīvojam Tam Kungam; kad mirstam, tad mirstam Tam Kungam. Tāpēc vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Tam Kungam. h 9Jo tādēļ Kristus arī miris un augšāmcēlies un atkal dzīvs tapis, ka tas būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem. i 10Bet tu, ko tu tiesā savu brāli? Jeb arī tu, ko tu nicini savu brāli? Jo mums visiem būs jāstājas priekš Kristus 11Jo ir rakstīts: “Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā visi ceļi locīsies, un ikviena mēle teiks Dievu.” j 12Tad nu ikviens no mums pats par sevi dos atbildēšanu Dievam. k 13Tāpēc lai mēs cits citu vairs netiesājam, bet to tiesājiet jo vairāk, ka neviens savam brālim neliek piedauzīties, nedz tam dod apgrēcību. l 14Es zinu un atzīstu tiešām iekš Tā Kunga Jēzus, ka neviena lieta no sevis nav nešķīsta; bet tam vien, kas to par nešķīstu tura, tam tā ir nešķīsta. m 15Bet ja tavs brālis ēdiena dēļ noskumst, tad tu vairs nestaigā pēc mīlestības. Nesamaitā ar savu ēdienu to, par ko Kristus ir miris. n 16Tad nu lai jūsu labums netop zaimots, o 17Jo Dieva valstība nav ēdiens un dzēriens, bet taisnība un miers un prieks iekš Svētā Gara. p 18Jo kas šinīs lietās Kristum kalpo, tas ir Dievam patīkams un cilvēkiem pieņēmīgs. q 19Tādēļ lai pēc tā dzenamies, kas der mieram un uztaisīšanai jūsu starpā. r 20Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ. Visas lietas gan ir šķīstas, bet tās ir nelabas tam cilvēkam, kas ēd un piedauzās. s 21Labāki ir, gaļas neēst un vīna nedzert, nekā to darīt, pie kā tavs brālis piedauzās, jeb apgrēcinājās, jeb (ticībā) top vājš. t 22Ja tev ir ticība, tad lai tā ir tev pašam Dieva priekšā. Svētīgs ir tas, kas sevi pašu netiesā iekš tā, ko viņš tura par labu. u 23Bet kam ēdot prāts šaubās, tas ir pazudināts, jo tas nenāk no ticības; bet viss, kas nav no ticības, tas ir grēks. v
Copyright information for LvGluck8